Mazā Marija – ej pie Viņa

Jēzus uz Mazā Marija 19. gada 2024. martā Svētā Jāzepa svētki:

“Jāzepa tēvija” (Mises lasījumi: 2. Sam. 7:4-16, Ps 88, Rom 4:13-22, Mt 1:16-24)

Mana mazā Marija, [šodien] tu svin svēto Jāzepu un viņā tēvu, ko apbrīnojami izdzīvoja Jāzeps. Viņa zemes tēvija bija dievišķās tēvijas atspulgs. Lūk, Vissvētais Radītājs ir jūsu radības Tēvs, kurā Viņš jums ir devis dzīvību un uztur jūsu esamībā, bet ir tādi, kas kļūst par tēviem nevis pēc tiešas asinsrites, bet ar žēlastību, kā teikts otrajā lasījumā; tieši caur savu ticību Ābrahāmam tika piedēvēts tēva statuss daudzās paaudzēs. Līdzīgi to izteica pravieši un svētie, kuri ar savu ticību piedalījās garīgā tēvībā, daudziem cilvēkiem kļūstot par viņu pēcnācējiem.

Cik daudz vairāk šis plāns tika īstenots svētajā Jāzepā, jo nevis ar asinīm, bet ar Mūžīgā dāvāto žēlastību viņš izdzīvoja savu neparasto Dieva Dēla tēvu, piedaloties tajā svētā veidā, pat ja Viņa priekšā tika atklāts neizdibināms noslēpums Marijas dievišķajā mātes stāvoklī. Ar to viņš sākotnēji saskārās lielā garīgā cīņā, kurā Dievs nāca palīgā ar eņģeļa vīziju, kurš viņam atklāja iemiesojuma plānu. Un Jāzeps neatkāpās, saskaroties ar Visaugstākā augstāko gribu, pilnībā nostājoties viņam uzticētā uzdevuma kalpošanā, pat ja apņemšanās bija smaga – kāda atbildība bija uzņemties rūpes, aizsardzību un Vissvētākās Mātes, viņa dzīvesbiedres un Dievišķā Dēla atbalsts.

Ar ko nesaskartos Jāzeps – kādas grūtības un vajāšanas! Viņš aizstāvēja un aizsargāja Mani, riskējot ar savu dzīvību. Ko viņš nedarīja savā lielajā nabadzībā, lai apmierinātu Manas un Manas mātes vajadzības, atņemot sev pārtiku, lai varētu mūs uzturēt? Ar kādu atdevi viņš veica savu darbu: viņš bija uzcītīgs un strādīgs, un cik liela bija viņa produkcijas vērtība, neskatoties uz to, ka viņš bija tik slikti apmaksāts un izmantots.

Jāzeps, vienīgais cilvēks, kuram Vissvētais tēvs atļāva un gribēja atrasties Manas dzimšanas vietā un kura rokās mani sagaidīja pēc Manas Mātes rokām. Tas ir viņš, kas padara Mani par iemiesojumu^[1]To var lasīt divējādi — vai nu attiecībā uz Jāzepa vēsturisko lomu Jēzus audzināšanā, vai arī kā apliecinājumu, ka Jāzepa tēvišķā mīlestība ir paša Kristus tēvišķās mīlestības pret cilvēci iemiesojums. Tulkotāja piezīme. savā patiesi tēvišķajā mīlestībā pret Mani – viņš jūt, ka esmu viņa dēls, un tāds arī esmu. Viņš ar tādu rūpību un centību Mani iepazīstina ar galdniecības mākslu. Tas ir tas, kurš vakarā, pirms lika Mani mierā savās rokās, māca Man Svētos Rakstus un dzied slavas dziesmas Visaugstākajam.

Ko viņš nedarīja dāsnuma dēļ, lai palīdzētu nabadzīgajiem?

Jāzeps saturēja sevī visu tikumu apkopojumu.

Viņš vienmēr bija Man blakus, Mans aizbildnis, pavadīja Mani līdz Manai pilngadībai, kad, izpildījis savu uzdevumu, slimības pārņemts, viņš joprojām piedāvāja sevi Svētajam Tēvam, lai atbalstītu Mani Manā pestīšanas darbā. Un es neiesaistīšos publiskajā dzīvē, kamēr Jāzepam Es būtu vajadzīgs. Es biju viņam blakus, sargāju viņu un palīdzēju pat viņa primārajās personīgajās vajadzībās, kalpojot viņa nabagajiem, cilvēcīgajiem vājumiem, arī tāpēc, lai palīdzētu, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt Manas Vissvētākās Mātes pieklājību un pieticību.

Kam viņš nodeva savu pēdējo skūpstu pēc atvadīšanās no sava svētā dzīvesbiedra, kam viņš veltīja savu pēdējo nopūtu Manās rokās, ja ne Man? Kāda bija viņa nopūta, ja ne: “Mans dēls”? Neviens tēvs nekad nav mīlējis dēlu tā, kā Mani mīlēja Jāzeps, ne tikai Manā cilvēcībā, bet galvenokārt kā dievišķu. Un neviens dēls nav mīlējis cilvēka tēvu tā, kā es mīlēju Jāzepu.

Ejiet pie viņa, veltiet sevi viņa labai, svētajai un taisnīgajai sirdij. Un tāpat kā viņš rūpējās par svēto ģimeni, viņš rūpēsies par jums, viņš nepametīs jūs, viņš nodrošinās jūsu grūtības, padarīs jūsu pārbaudījumus mazāk apgrūtinošus, viņš jums palīdzēs un atbalstīs jūsu grūtajā. ceļš. Viņš būs un darbosies kā tavs tēvs, sargājot tevi zem sava mantijas.

Jāzeps ir vīrs, kam ir maz vārdu, bet viņa domas vienmēr ir vērstas uz Dievu, viņa sirds ļoti mīl, un viņa rokas vienmēr strādā, lai palīdzētu. Atdodiet viņam sevi, un jūs nepazudīsit. Ja visi tēvi veltītos Jāzepam, viņi saņemtu līdzsvaru, gudrību un centību, ko viņš izdzīvoja, piedāvājot mīlestības pieredzi, kas nesīs augļus viņu bērnos.

Debesīs Jāzeps savā dziļajā pazemībā joprojām gandrīz atkāpjas otrajā plānā, bet Dievs Kungs vienmēr atgādina viņa triumfu. Es esmu sava Debesu Tēva Dēls, bet Manā sirdī Jāzeps ir arī Mans tēvs Manā cilvēcībā. Savā priekā viņš visu savu maigumu izlej pār svētīgajiem, kas viņu godināja uz zemes un bija viņam uzticīgi.

Es tevi svētīšu.