Mazā Marija – mīlestība iekļūst

Jēzus uz Mazā Marija 21. gada 2024. februārī:

“Kļūt par Dieva zīmi” (Mises lasījumi: Jona 3:1-10, Psalms 50, Lūkas 11:29-32)

Mana mazā Marija, pirmajā lasījumā lielajā Ninives pilsētā atskan sauciens. Jona brīdina: ”Nožēlojiet grēkus, pretējā gadījumā pilsēta tiks iznīcināta četrdesmit dienu laikā.” Iedzīvotāji klausās un pieņem viņa aicinājumu, un karalis un pilsoņi, lieli un mazi, bagāti un nabagi, veic grēku nožēlu, viņi valkā maisu un gavē, bet galvenokārt viņi atlīdzina savus grēkus, novēršot savas sirdis no ļauna. Tas ir Dievam tīkams upuris – nevis tas, ka cilvēks saplēš savas drēbes un nenes upurus, bet gan tas, ka viņš atgriežas, pārvērš savu sirdi no ļauna uz labu. Tiklīdz cilvēka sirds tiek mainīta, mainās visa viņa uzvedība un dzīve, kas ir vērsta uz labo. Saskaroties ar Ninives grēku nožēlu, Dievs atņem savu roku, kas bija gatava tai sist, un atņem jebkuru iznīcināšanas nodomu.

Arī šodien, cik daudz vēstījumu tiek sniegts, cik daudz autentisku pravietojumu, kas Dieva vārdā vēsta par laiku, kas vēsta par lielo šķīstīšanu, kas jau notiek. Ja cilvēki pievērstos, ja viņi pievērstu savu skatienu Debesu Tēvam, paziņotie sodi tiktu atcelti. Ja daudzi tiktu laboti, daudzi no šiem brīdinājumiem būtu ierobežoti un mazināti. Ja tomēr nekādas izmaiņas nenotiks, šie pareģojumi piepildīsies pilnībā. Pravietojumi, pat ja tie ir patiesi, vienmēr ir relatīvi, un tos nosaka cilvēka uzvedība un reakcija.

Ne Dievs vēlas sodu, bet tas kļūst nepieciešams cilvēka pestīšanai. Vissvētais tēvs vienmēr iejaucas un darbojas mīlestības vadīts ikvienā darbībā, un pat Viņa taisnīgums ir atvasināts no Viņa mīlestības, lai palīdzētu cilvēkiem, lai tie netiktu izklīdināti, lai tie nepazustu. Viņa nostāja vienmēr ir dot ciešanas un izpirkšanu pestīšanas nolūkos. Tas ir līdzīgi tam, kad bērns gatavojas iekrist kraujā; lai tas nenokristu un nenomirtu, tāpat kā vecākam ir jāizmanto spēcīgs tvēriens, lai tas nenokristu, tā dara arī Tēvs ar savām radībām.

Kāpēc cilvēki nepārvēršas? Tā kā viņi netic, viņiem nav ticības. Viņi saka, ka viņiem ir vajadzīgas zīmes viņu uzskatiem, nesaprotot, ka Dievs jau ir devis augstāko zīmi Savā Dēlā, krustā sists un augšāmcēlies. Tagad Viņš lūdz, lai jūs paši, dzīvojot ar savu krustu un augšāmcelšanos, kas uzpotēti Kristum, kļūstat par zīmēm saviem tuvākajiem, lai tie vēl ticētu. Katrs no jums, kurš pievēršas, kļūst būtisks ikvienam, kļūstot par gaismas zīmi, kas izstaro mirdzumu, kas apgaismo tumsu visapkārt.

Padomājiet par to, kā apustuļu vidū bija tikai divpadsmit cilvēki, kas izraisīja eksploziju visā pagānu pasaulē, pievēršoties dievišķajai realitātei vienīgajā Dievā un Kungā.

Kad cilvēks maina savu sirdi un labo savu slikto pagātni? Kad viņi mācās mīlēt, kad mīlestība iekļūst cauri, kad notiek sastapšanās ar savu Kungu un, pazīstot Viņu, cilvēks mīl Viņu ar mīlestību, kas sirdī ieņem prioritāti un atmet visu, kas viņam nepieder. ir lieks, veltīgs un pretrunā Viņam.

Dieva mīlestībā jūs atklājat vērtīgu dārgumu, kas piešķir autentisku vērtību tam, kas jāmeklē un jāpiedzīvo, un jūs iegūstat spēku atvairīt un pārvarēt katru ļaunumu, katru kārdinājumu un grēku, kas jūs iepriekš turēja gūstā. Tikai tad ir zīme. Identificēti ar krustā sisto un augšāmcēlušos Kristu, jūs uztverat Viņa sludinājumu un saucat savus brāļus un māsas, kam ir skaidrība un spars, lai aicinātu viņus uz atgriešanos ne tikai laikiem, kas pareģoti ar pravietojumiem par dažādajām sodām, bet jau arī tiem savu personīgo spriedumu katras personas individuālajai dzīvei, kurai jāsaņem pestīšana mūžībā.

Es tevi svētīšu.