Par bīskapa Lemē 3. septembra atklāto vēstuli

3. gada 2020. septembrī Amosas bīskapijas bīskaps Lemejs publicēja “atklātu vēstuli”, kas saistīta ar Fr. Mišels Rodrigē.

Diemžēl Dr Marka Miravalles Apostolate “Visu tautu māte” jau maldinoši ir reklamējusi šo dokumentu ar virsrakstu: “PĀRSTĀJOŠĀS ZIŅAS: Fr. Mišela Rodrigena vēstījumi un pareģojumi no viņa bīskapa."

Šī īsa virsraksta telpā tiek reklamētas divas kļūdas: 1) ka Fr. Mišela ziņas ir “neatļautas” [1]Neskatoties uz pašas atvērtās vēstules tematisko rindiņu, pats vēstules saturs nesatur reālu atteikumu - ti, nenosoda - Fr. Mišela ziņas. un 2) ka šī “atteikšanās” (kas nekur neparādās pašas vēstules pamattekstā) nāk no Fr. Mišela bīskaps.

Patiesībā, 3. septembra atklātā vēstule neietver neko jaunu, kas attiecas uz Fr. Mišela ziņas. Bīskaps Lemejs jau publiski izteica pilnīgas domstarpības ar Fr. Mišela vēstījumi pirms mēnešiem ir skaidri un līdzīgi kā ar iepriekšējiem paziņojumiem, arī šī vēstule nav a constat de non pārdabisks. Tas fakts, ka bīskaps Lemejs tagad ir lietojis vārdu “noraidīt”, nevis frāzi “neatbalstīt” attiecībā uz Fr. Mišela vēstījumi nav kanoniski nozīmīgi, un arī šī personīgā atteikšanās nav formāla nosodīšana (kurai, ja tāda tiktu izsludināta, mēs nekavējoties pakļautos, noņemot Fr. Mišela ziņojumus no šīs vietnes). Jāatzīmē arī tas, ka Fraternité Apostolique Saint Benoît-Joseph Labre (Svētā Benedikta Jāzepa Labre brālība), kuru dibināja Fr. Mišels (kurš kalpo kā tās augstākais ģenerālis) joprojām ir labā stāvoklī ar Baznīcu.

Kā atsaucās Daniels O'Konors atbildē uz doktora Miravalles negatīvo spriedumu Fr. Mišels - Un kā bīskaps Lemejs tagad ir publiskojis šajā 3. septembra vēstulē, bīskaps Lemē “absolūti” nepiekrīt brīdinājumiem, trīs tumsas dienām, sodiem un miera laikmetam. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka indivīds, kurš nepiekrīt šādu lietu realitātei - notikumiem, ko pravieto neskaitāmas apstiprinātas atklāsmes, tāpat noraidītu Fr. Mišela ziņas.

Turklāt pati vēstule, kuru tagad reklamē doktors Miravalle ar iepriekš minēto maldinošo virsrakstu - apgalvojot, ka Fr. Mišela ziņojumus ir atteikuši “viņaBīskaps - ir pretrunā ar šo apgalvojumu, jo tajā bīskaps Lemē raksta:Tēva Mišela Rodrigena dzīvesvieta mūsu teritorijā ir kļuvusi par viņa vienīgo saikni ar Amosas bīskapiju. … Viņš joprojām ir inkardēts priesteris Hērst-Moosones diecēzē, Ontārio. "

Tāpēc, kamēr Fr. Mišels no 2011. gada līdz 2020. gada jūnijam Amosas bīskapijā veica valsts kalpošanu, bīskaps Lemē patiešām bija “Fr. Mišela bīskaps ”, ciktāl katra bīskapa jurisdikcija attiecas uz visu, kas notiek viņa diecēzes robežās, un viņš ir atbildīgs par tās pašas pārvaldīšanu. Tomēr šķiet, ka pat šajā laika posmā Frardā nenotika nekāda eksardinācija (ti, oficiāla pārsūtīšana) uz Amosas bīskapiju. Mišela lieta. Turklāt, sākot no nesenās Fr. Mišela publisko kalpošanu Amosas bīskapijā vairs nav precīzi atsaukties uz bīskapu Lemē kā “Fr. Mišela bīskaps. ” Tā vietā Hearst-Moosonee diecēzes bīskaps - nevis bīskaps Lemay - šobrīd jāuzskata par kompetento baznīcas autoritāti jautājumos, kas attiecas uz Fr. Mišels kas atrodas ārpus Amosas bīskapijas. Un šis bīskaps, sākot ar šo rakstu, noteikti nav oficiāli nosodījis Fr. Mišela ziņas. 

Pārpratumi par abām izvirzītajām pretenzijām - iethat Fr. Mišels “bauda pilnīgu sava bīskapa atbalstu” un ir “oficiāls Baznīcas eksorcists”, nožēlojami. Tomēr nav taisnība - kā bīskaps Lemejs paziņo savā 3. septembra vēstulē - ka agrākā prasība joprojām pastāv Kristīnes Votkinsas grāmatā, Brīdinājums. Grāmatas pašreizējais izdevums (uz kura, starp citu, ir Baznīcas izdevums) Imprimatūrs) nesatur šo prasību. Votkinsas kundzes aizstāvībai šāds atbalsts noteikti šķita acīmredzams pirms tā skaidras publiskas noraidīšanas 23. gada 2020. aprīlī. Starp citiem piemēriem ir arī bīskapa Lemē 17. gada 2015. jūnija vēstule, kurā viņš rakstīja, ka "Fr. Džozefs-Saimons Dufūrs, kā arī Fr. Mišelam Rodrigem, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi seminārā un Teoloģijas fakultātē, ir mans atbalsts un pilnīga uzticība…”Var atrast bīskapa Lemē oficiālo dokumentu, kas satur šo apgalvojumu oriģinālvalodā franču valodā šeit.

Attiecībā uz pēdējo apgalvojumu šķiet skaidrs, ka Fr. Mišels ir veica eksorcismus ar Baznīcas svētību. Mēs vēl neesam pārliecināti, kur radās pārpratums, izraisot apgalvojumu, ka viņš darbojas kā “oficiālais” Baznīcas eksorcists, kaut arī tagad mēs zinām, ka viņš acīmredzot nebija iecelts šajā amatā Amosas bīskapijā pēdējās desmitgades laikā. . Varbūt viņš tika iecelts šajā amatā pirms ierašanās Amosā. Varbūt, pat ja viņš nekad nav ticis iecelts par eksorcistu uz stabila pamata, viņš tomēr bija starp daudzajiem priesteriem, kurus parasti oficiāli uzaicināja uz šo uzdevumu, un katram gadījumam deva atbilstošu Baznīcas mandātu (kas patiesībā bieži notiek ). Tā kā Kanonu likumu kodekss patlaban nepieprasa, lai katrai bīskapijai būtu oficiāls eksorcists (un tādas nav daudzās diecēzēs), nepieciešamība veikt eksorcismu šādos gadījumos ir jāpilda priesterim, kuram ir dotas pilnvaras to darīt. kaut arī pastāvīgi nav oficiāli iecelts par diecēzes iecelto eksorcistu. (Jaunais eksorcisma rituāls, ko Baznīca izsludināja 1999. gadā, to skaidri pieļauj.)

Joprojām nav skaidrs, kā pareizi saprast atvienojumu starp Fr. Mišela apgalvojums, ka viņš “visā [ti, savos vēstījumos] dalās ar savu bīskapu”, un bīskapa Lemē apgalvojums, ka šāda dalīšanās nenotika. Nevienam nevajadzētu pārlieku spriest, pamatojoties tikai uz šo atšķirību, ka kāds no priesteriem noteikti melo. Varbūt ziņojumi tika nosūtīti bīskapam Lemē, bet nekad nebija ieradušies. Varbūt, kā tas bieži notiek ar sarunu biedru saraksti, ziņojumi sajaucās. Varbūt viņi pat tika pārtverti. [2]Ir vērts atzīmēt, ka tāda pati dinamika pastāv arī attiecībā uz slaveno “Piecu Dubiju”, kas tika pasniegta pāvestam Franciskam. Kardināls Bērks apgalvo, ka viņš tos nogādāja tieši pāvesta Franciska dzīvesvietā ilgi pirms to publiskošanas. Pāvests Francisks apgalvo, ka par tiem viņš pirmo reizi uzzināja ziņās. Nav ticams, ka kāds no viņiem melotu. Daudz ticamāk, ka viņus pārtvēra kāds ap pāvestu Francisku. Jebkurā gadījumā, kaut arī mums nav visu atbilžu, mēs pašlaik neredzam nevienu nožēlojamo neskaidrību par pareizajiem šo mīklaino paskaidrojumu iemeslu pat tagad pilnīgi noraidīt Fr. Mišels un viņa vēstījumi. 

Noslēgumā mēs atkārtojam savu pilnīgo paklausību Baznīcai saskaņā ar atrunu, kas šajā vietnē ir skaidri redzama jau no paša sākuma. Tomēr pilnīga paklausība Baznīcai neietver pienākumu pasīvi pakļauties katra bīskapa viedoklim par visiem jautājumiem, kā arī neuzliek pienākumu izturēties pret viņu personīgo negatīvo viedokli kā formālu nosodījumu. Kamēr mēs turpinām atšķirt Fr. Mišela vēstījumi un pieeja “pagaidiet un skatieties” viņa pareģojumiem - un aiciniet mūsu lasītājus rīkoties tāpat - mēs tos saglabāsim Atpakaļskaitīšana Karalistei ja nav pārliecinošu iemeslu rīkoties citādi. Mēs neesam pārliecināti, ka ir minēti tik pārliecinoši iemesli. Joprojām nav bijis oficiāla nosodījuma. Mācītie teologi tagad ir pielikuši lielas pūles, rakstot garu kritiku par Fr. Mišela vēstījumi, mēģinot tos graut no teoloģiskā viedokļa, un neko pārliecinošu nav devuši. Tīras tenkas un nepamatotas apsūdzības tiešsaistē ir plaši izplatītas bez objektīvas nopietnas morālas vainas vai psiholoģiskas nestabilitātes Fr. Mišela daļa tiek pārliecinoši demonstrēta. Kamēr daži cilvēki, diemžēl, acīmredzot sāk baidīties sakarā ar Fr. Mišela pravietojumi (kā tas notiek pat ar daudzajām pilnībā apstiprinātajām pravietiskajām atklāsmēm, kas runā par gaidāmajām sodām), pilnīgi pārliecinošs vairākums atsauksmju no tiem, kurus pieskārās Fr. Mišels un viņa vēstījums pauž bagātīgus pozitīvus garīgus augļus viņu dzīvē; jo īpaši atgriešanās, aicinājumi uz reliģisko dzīvi, atjaunota ticība, cerība un prieks. Pravietiski brīdinājumi par turpmākajām nelaimēm pastāv saskaņā ar mūsu Kunga paša vārdiem Evaņģēlijos un ir turpinājušies visā Baznīcas vēsturē līdz šai dienai. Briesmīgs pareģojums nepadara to nepatiesu; tas tikai norāda uz grēka smagumu noteiktā laika posmā un steidzamību pēc patiesas atgriešanās. Pārredzētāja ziņā nav rediģēt Debesu vārdus, pamatojoties uz iespēju ievainot citu cilvēku jutīgumu, bet gan uzticīgajiem atbildēt uz šādiem vēstījumiem ar uzticīgu paklausību un drosmi. 

Vai informācija par to, ko Fr. Mišels pareģo nākamajiem laikiem? Laiks rādīs. Pa to laiku paņemsim Fr. Mišela padoms, lūdzot Rožukroni, dodoties pie grēksūdzes un iesvētot sevi Svētajai ģimenei. 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes

1 Neskatoties uz pašas atvērtās vēstules tematisko rindiņu, pats vēstules saturs nesatur reālu atteikumu - ti, nenosoda - Fr. Mišela ziņas.
2 Ir vērts atzīmēt, ka tāda pati dinamika pastāv arī attiecībā uz slaveno “Piecu Dubiju”, kas tika pasniegta pāvestam Franciskam. Kardināls Bērks apgalvo, ka viņš tos nogādāja tieši pāvesta Franciska dzīvesvietā ilgi pirms to publiskošanas. Pāvests Francisks apgalvo, ka par tiem viņš pirmo reizi uzzināja ziņās. Nav ticams, ka kāds no viņiem melotu. Daudz ticamāk, ka viņus pārtvēra kāds ap pāvestu Francisku.
Posted in No mūsu līdzautoriem, ziņojumi.